Aļaskas kruīzs ar NCL kuģi Norvegian Pearl

03.09.-10.09.2017.

03.09.2017., izbraukšana no Sietlas (ASV), plkst. 16:00
04.09.2017.- jūrā
05.09.2017.- Džūno (Aļaska), 14:00-22:00
06.09.2017.- Skagveja (Aļaska), 07:00-20:15
07.09.2017.- kruīzs pa Glacier Bay Nacionālo parku
08.09.2017.- Ketčikana (Aļaska), 6:00-13:30
09.09.2017.- Viktorija (Britu Kolumbija, Kanāda) 18:00-23:59
10.09.2017.- ierašanās Sietlā plkst. 8:00

Džūno. 1880. gadā Džo Džūno ar draugu vietējo indiāņu pavadībā neveiksmīgi mēģināja atrast zeltu. Uzkāpjot neskaitāmos kalnos un šķērsojot neskaitāmas upes, viņi beidzot uzgāja tīrradņus, ‘tik lielus kā pupas’.Viņu atklājumu rezultātā izveidojušās trīs no pasaules lielākajām zelta raktuvēm. Līdz Otrajam Pasaules karam šeit tika izrakts zelts vērtībā pārsniedzot 150 miljonus dolāru. Laikam ritot raktuves slēdza, bet Džo Džūno dibinātā pilsēta kļuva par Aļaskas galvaspilsētu un zelta darījumus nomainīja valdības darījumi.


Skegveja – kādreizējā 1898. gada zelta drudža relikts. Koka celiņi, gadsimtu mijas ēkas – tas viss attēlo tā laika nesavaldīgo dzīvi. Skegveja reiz kalpojusi kā vārti uz zelta laukiem tūkstošiem zelta meklētāju, kas appludināja Aļasku un Jukonu cerot kļūt bagāti. Lai arī Skegveja nodrošināja īsāko ceļu uz Klondaiku, tas tomēr nebija vienkāršākais. Pirms 100 gadiem, Skegveja bija pieturas punkts Baltās Pārejas ceļā caur Piekrastes kalniem un tās īsāko, bet stāvāko, Čilkutas taku izmantoja neskaitāmi ceļotāji, no kuriem daudzi galamērķi tā arī nesasniedza. Zelta drudža kulminācijā Skegveja bija Aļaskas lielākā pilsēta ar 20 000 iedzīvotājiem. Viesnīcas, saloni, deju zāles un laimētavas plauka un zēla. Zelta drudzim beidzoties, pilsētu pameta lielākā daļa tās iedzīvotāju – mūsdienās tur mājo vien ap 1000 iedzīvotāju.

Ledāju līcis ir brauciena odziņa. Mierīgajā, zilzaļajā ūdenī peld ledus pilis. Ledājam brūkot, tūkstošiem jaunu ledus gabalu gāžas spoguļrāmajā ūdenī un pērkonveidīga atbalss nodārd pār visu līci.

Kečikana – sena, dīvaina pilsētiņa, kas pielipusi kalna nogāzei. Papildus piedāvājumā lidojums ar ūdenslidmašīnu pāri Misti fjordiem, Totēmu parka apmeklējums vai brīvs laiks, lai nobaudītu Aļaskas lasi. Kečikana pazīstama kā Aļaskas pirmā pilsēta, jo tā bija pirmais pieturas punkts ceļotājiem, kas devās uz ziemeļiem. Pilsēta, kas atrodas uz salas, sākotnēji bijusi indiāņu zvejnieku ciems. Vietējā valodā pilsētas nosaukums cēlies no frāzes, kas nozīmē ‘ērglis ar izplestiem spārniem’ – attiecinot to uz netālu esošo ūdenskritumu. 20. gs. sākumā, kad zelts bija padarījis Aļasku slavenu visā pasaulē, šeit savu darbu uzsāka zvejniecības un kokrūpniecības industrijas. Pateicoties tam, mazā osta izaugusi par Aļaskas ceturto lielāko pilsētu. Pilsētas apmeklētājus pārsteigs pilsētas bagātīgais Amerikas indiāņu kultūrvēsturiskais mantojums, tostarp pasaules vecākā totēmu kolekcija.

 

Viktorijā jaušams vecās pasaules šarms un pilsētu ik uz soļa rotā ziedi. Tā dibināta 1843. gadā ar nosaukumu ‘Viktorijas forts’.  Jau 5 gadus vēlāk (1848) Vankūveras sala kļuva par britu koloniju un Viktorija – par tās galvaspilsētu. Lai arī Viktorija ir ostas pilsēta, tā, atšķirībā no Vankūveras, nav industriāli orientēta. Pilsētas ostās (it sevišķi – Iekšējā ostā) mājo izklaides kuģīši, prāmji un ūdens lidmašīnas. Pilsēta visā pasaulē pazīstama dēļ saviem dārziem, šarmantajām ēkām un ‘britu’ garu

 .